Saieta rezolūcijas izpildes komitejas nolikums
Priekšlikumi Latgales reģiona tautsaimniecības attīstībai
Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis darbeibys puorskots par periodu 2017.23.05–2017.02.11
4. pasaules latgaliešu saiets
LATGALES
SIMTGADES KONGRESS
Rēzekne,
Latgale, Latvija
2017. gada 5.–6. maijs
1917. gads ir bijis izšķirošs
daudzu Eiropas tautu un valstu likteņos. Arī Latgales, kas tolaik ietilpa Krievijas
impērijas Vitebskas guberņā, sabiedriskie darbinieki nemitējās domāt par
latviešu tautas un valsts pastāvēšanu un iespējamajiem attīstības virzieniem. 1917. gadā
ir notikušas daudzas svarīgas politiskas apspriedes un saieti, kuros analizēti
pasaules procesi, vērtētas savas tautas izredzes un savas valsts dibināšanas
iespējas. Latgalei nozīmīgākie bijuši divi kongresi Rēzeknē: 26.–27. aprīlī
(pēc j. st. 9.–10. maijā), kurā vadošā loma bija garīdzniecībai un kurā
tika pieņemts vēsturisks lēmums atdalīties no Vitebskas guberņas un veidot
vienu valsti ar Vidzemi un Kurzemi, saglabājot pašnoteikšanās tiesības
tautsaimniecības, valodas un ticības jautājumos, un 3.–4. decembrī (pēc j. st.
16.–17. decembrī), kur vadošā loma bija strēlniekiem. Otrā kongresa
rezultātā tika panākts, ka tā laika trīs apriņķi — Rēzeknes, Ludzas un
Daugavpils — tiek atdalīti no Vitebskas guberņas. Latgales aprīļa kongress ir
viens no pirmajiem, kas aktualizē kopīgas Latvijas valsts ideju un sagatavo
politisko un sabiedriski izglītojošo platformu Latvijas valsts dibināšanai
1918. gada 18. novembrī.
Atceroties šos
vēsturiski neviennozīmīgos un pretrunīgi vērtētos notikumus, tiek organizēts
Latgales simtgades kongress.
Piesakot tēmas un izstrādājot tēzes kongresam,
lūdzam pārdomāt un novērtēt sava piedāvājuma aktualitāti konkrētas nozares un
Latgales reģiona attīstības kontekstā Latvijas un Eiropas kultūras, izglītības,
tautsaimniecības telpā. Aicinām aktīvi iesaistīties mērķtiecīgu priekšlikumu
izstrādē reģiona attīstības kāpināšanai.
Ņemot vērā starpdisciplināro pētījumu
pieaugumu un nozīmīgumu arī Latgales reģiona problēmu risināšanā, gaidīsim
pieteikumus, kas respektē mūsdienu zinātnes attīstības tendences un padziļina mūsu
informētību un sapratni humanitārajās (valodas, kultūrvēstures, folkloristikas,
literatūrzinātnes), sociālajās (reģionālā ekonomika, demogrāfija,
uzņēmējdarbība, likumdošana, drošības jautājumi u. c.) un inženierzinātnēs
(vides, informācijas tehnoloģijas, būvniecība u. c.).
Kongresā aicināti piedalīties arī politiķi un
dažādu jomu praktiķi — gan ar referātiem, gan lietišķām tēmām diskusijām. Iecerēts,
ka Latgales attīstībai aktuāli zinātniskie priekšlasījumi mīsies ar neskaidru
vai strīdīgu jautājumu publisku apspriešanu, lai kongresa gaitā izstrādātu un apspriestu
rezolūcijas pamatpunktus un to noslēgtu ar konkrētiem priekšlikumiem
tautsaimniecības, drošības, kultūras, izglītības, valodas un plašsaziņas
līdzekļu politikas attīstībai.
Kongresa darba valodas — latgaliešu, latviešu, angļu, krievu, vajadzības gadījumā nodrošinot tulkojumu
Kongresā var piedalīties
ar referātu vai stenda referātu
Referāta ilgums — 30 min.: 20 min. — referāts, 10 min. — diskusijām
Stenda referāta prezentācija — 5 min., 30 min. — diskusijas par 3–5 stenda referātiem
Kongresa norises vieta — 5. maijā Latgales vēstniecība „Gors“, Pils iela 4, Rēzekne; 6. maijā — Rēzeknes
Tehnoloģiju akadēmija, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Termiņi:
–
līdz 2017. gada 1. februārim — pieteikumu
pieņemšana
–
līdz 2017. gada 1. martam —
organizācijas komitejas atbilde par pieteikuma un tēžu akceptēšanu vai
noraidījumu; organizatoriski precizējumi
–
līdz 2017. gada 1. aprīlim — tēžu publicēšana
(līdz 3000 rakstu zīmēm ar atstarpēm)
–
2017. gada 1.–7. maijs —
pasaules latgaliešu saiets
–
2017. gada 5.–6. maijs — kongress
–
līdz 2017. gada 1. septembrim — rakstu
iesniegšana kongresa materiālu krājumam
–
2017. gada oktobris — kongresa rakstu
krājuma izdošana
–
2017. gada
27. oktobris–2. novembris — VII Letonikas kongress un
10. starptautiskā latgalistikas konference, Latgales simtgades kongresa rakstu
krājuma prezentēšana
Kongresa organizēšanas komiteja:
Dr. sc. ing. Edmunds
Teirumnieks — RTA rektors, Latgaliešu kultūras biedrība (priekšsēdētājs)
Dr. philol. Ilga Šuplinska — RTA profesore, Latgaliešu kultūras biedrība (priekšsēdētāja vietniece)
Dr. philol. Lidija Leikuma — LU profesore
Dr. biol. Arvīds Barševskis — DU rektors
Dr. hist. Henrihs Soms — DU asociētais profesors
Dr. habil. art.,
Dr. hist. Juris Urtāns —
LKA profesors
Dr.habil.art. Ojārs Spārītis — Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, LMA
profesors
Dr.habil.
sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis — LU profesors, Latvijas
Zinātņu akadēmija
Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns — KM, kultūras
ministres padomnieks
Karina Pētersone — 12. Saeimas administrācijas
ģenerālsekretāre
Dr. oec. Sandra Ežmale — RSEZ pārvaldes
vadītāja
Agris Bitāns — zvērināts advokāts
Māris Bozovičs — Latgales reģiona attīstības aģentūras
direktors
Veronika Dundure — nodibinājuma „Latgaliešu valodas,
literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija“ valdes priekšsēdētāja
Kongresa organizēšanas komitejas goda locekļi:
Jānis Bulis — Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps
Jānis Streičs — kinorežisors, mākslinieks
Anna Rancāne — dzejniece, žurnāliste
Anna
Egliena — Franča Trasuna
muzeja „Kolnasāta“ organizētāja un veidotāja, kultūras darbiniece
Pēteris Keišs — pirmo pasaules latgaliešu saietu
organizētājs, sabiedrisks darbinieks
Jānis Elksnis — Latgales Kultūras centra izdevniecības
vadītājs
Pieteikuma anketas veidlapas pieejamas: https://goo.gl/HsjMRl (LV)
Pieteikumus kongresam lūdzam iesniegt līdz 2017. gada
1. februārim
Uzziņai
1992. gada 11.–13. augustā Rēzeknē
notika 1. pasaules latgaliešu saiets, kas pulcēja visdažādāko jomu
speciālistus, lai kopīgi vienotos par atmodas laika norišu stratēģiju un pārvērtībām,
kas nepieciešamas Latgales reģiona atdzimšanai. Tapa lēmumi par latgaliešu
valodas jautājumu aktualizēšanu, reģiona plašsaziņas līdzekļu un grāmatu
izdošanas atbalstu, Rēzeknes Augstskolas (RA) (kopš 2016. gada
1. janvāra — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, RTA) izveidošanu. Pasākums
izskanēja ar atjaunotā pieminekļa „Vienoti Latvijai“ atklāšanu.
2002. gada 11.–13. augustā tika
organizēta 2. pasaules latgaliešu konference, kurā tika pieņemts
uzsaukums, adresēts Latvijas Republikas prezidentei V. Vīķei-Freibergai un
LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Tajā tika atzinīgi novērtēta Valsts
valodas likuma izstrāde, RA dibināšanas fakts, atbalsts Latgales Kultūras
centra izdevniecības darbam, tāpat akcentēti turpmākie neatliekami risināmie
uzdevumi: „Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība ir
skatāma nesaraujamā saistībā ar novada saimniecisko dzīvi un valsts reģionālo
politiku. Laikā, kad lielākā investīciju daļa nonāk Rīgā un tās apkārtnē,
izraisot Latvijas lauku izmiršanu un katastrofālu bezdarba pieaugumu, uzskatām
par vitāli nepieciešamu valsts atbalsta palielināšanu Latvijas perifērijai,
īpaši Latgalei, samazinot nodokļu likmes un sekmējot investīciju piesaisti.“ Uzsaukumā tika izteiktas bažas par
kārtējo administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā tiktu mainīta
Latgales kultūrvēsturiskā robeža. Bažas ir bijušas pamatotas — pēc 2009. gada reformas Varakļāni vairs
nav Latgales plānošanas reģiona sastāvā, toties reģionā ietverti vairāki
Sēlijas pagasti.
2012. gada 9.–10. augustā Latgales
dienu laikā Rēzeknē notika 3. pasaules latgaliešu saiets, kurā līdzās
plašai kultūras programmai notika arī zinātniska konference, izvērtējot Latvijas
neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus
ekonomikā, izglītības, valodas, kultūras politikā un aktīvi iesaistoties
Latgales atbalsta programmas realizācijā. Pieņemtā rezolūcija paredzēja
praktiskus pasākumus kā Valsts valodas likuma 3. panta 4. apakšpunkta
iedzīvināšanai Latvijas valodas un izglītības politikā, tā sabiedriskā
pasūtījuma aktivizēšanu un latgaliešu valodas respektēšanu valsts komunikāciju
un plašsaziņas līdzekļu politikā. Šajā konferencē pirmo reizi tika pārstāvēti
arī Sibīrijas latgalieši, iepazīstinot ar savu izdzīvošanas pieredzi
20. gadsimta garumā.