Nikodema Rancāna konkurss izcyluokajim Latgolys regiona pedagogim 2018


Nu 21. apreļa da 12. septembram ir izsludynuots Nikodema Rancāna konkurss izcyluokajim Latgolys regiona školuotuojim. Nūslāguma pasuokums itūgod nūtiks Preiļūs 23. septembrī.

N. Rancāna konkursa bolvu ir īdybynuojuse Latgalīšu kulturys bīdreiba (LKB), a konkursa reikuošonu atbolsta realizej LKB sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnologeju akademeju (RTA) i Latgolys pošvaļdeibom. Konkursa mierkis – ir styprynuot pedagoga profesejis prestižu un atpazeistameibu sabīdreibā, gūdynojūt izcylu veikumu pedagogiskajā darbeibā, latvyskuos un latgaliskuos kulturys tradiceju īaudzynuošonu jaunajā paaudzē.

Konkursam var pīteikt pedagogus jau pīcuos nominacejuos:

  1. par latgalīšu volūdys, kulturys viesturis, nūvodvuiceibys populariziešonu i īvīsšonu vuiceibu voi studeju vidē,
  2. par inovativu metodikys lītuojumu apvuiceibys procesā,
  3. par myusdīneigu un rodūšu pīeju školānu dorba tykuma audzynuošonai un omotu apvuiceibai,
  4. par veiksmeigu pedagoga debeju (na vairuok kai pedagogim ar 3 godu darba stažu).Pīktuo nominaceja ir guojuse kluot piec pošu pedagogu lyuguma – par latvyskuos i latgaliskuos kulturvidis veiduošonu pyrmsškolys izgleiteibys īstuodēs.
Vaira informacejis var meklēt konkursa nūlykumā..

Aizpiļdeitys dasacejumu anketys ir gaideitys da 12. septembram (ilga.suplinska@gmail.com).

Zynuošonai. Pyrmais konkursa nūslāgums nūtyka RTA, beja 28 nominanti, ūtrais – Ludzys Tautys nomā, konkursa daleibnīku skaits – 15; trešais – Viļānu Kulturys nomā – 30 nominanti nu 11 Latgolys pošvaļdeibu.

Esit atsauceigi i nataupit lobūs vuordus školuotuojim, kas gods nu goda styprynoj Latvejis sabīdreibu i guodoj par jaunuos paaudzis izgleituošonu.

Ilga Šuplinska,

konkursa koordinatore

Školuotuoju gūdynuošonys pasuokums Viļānūs

Trešū reizi nūtyka Nikodema Rancāna konkurss izcyluokajim Latgolys regiona pedagogim. Konkursam tyka īsyuteiti 30 spylgtu pedagogu aproksti. Pyrmais konkursa nūslāguma pasuokums tyka reikuots Rēzeknis Tehnologeju akademejā, ūtrais – Ludzā, trešais – Viļānūs. Ir cereiba, ka ari nuokušajim konkursim atsarass pošvaļdeibys, kas atbaļsteis konkursa ideju i uzjims nūslāguma pasuokumu sovā “sātā”. Nuokušajā godā konkursa organizatori cereigi raugās Preiļu pošvaļdeibys vierzīnī.

2017. goda N. Rancāna bolvys īgivieji (nu keiruos): Nellija Guda (Viļānu v-šk.), Aiga Jansone (Bolvu profesionaluo i vyspuorizgleitojušuo v-šk.), Aelita Andrejeva (Rēzeknis 5. v-šk.), Anita Ločmele (Baļtinovys v-šk.), Līga Uzulnīce (Kaunatys v-šk.), Aija Babre (Dagdys v-šk.). Ūtrā ryndā (nu keiruos): Rihards Ciblis (Maltys v-šk.), Ēvalds Kārklis (Rudzātu v-šk.).


Viļānu konkursa nūslāgums paliks pruotā ar vairuokom lītom. Tys beja pyrmais konkurss, kurā beja pīteikti pretendenti nu Bolvu, Daugovpiļs, Kruoslovys i Rujuogu pošvaļdeibu školom. Konkurss, kurā nu 30 pretendentim 10 sajēme N. Rancāna bolvu – sudobra pokovsaktu, tok izavēlēt nominantus beja cīši gryuši, partū ka školuotuoju darbeibys raksturuojumi pateišom puorsteidze ar sovu daudzveideibu i sasnīgumim vaļsts i storptautyskā leimenī.

Konkursā tyka padūtys divys eipašuos bolvys, kas zeimoj – pretendenti, kas tyka pīteikti, ar sovu darbeibu nav ītylpynojami nūteiktuos kategorejuos, bet jūs pošaizlīdzeiba i školuotuoja misejis apziņa ļaun jūs saukt par Školuotuojim – ar lelū burtu, tīšā i puornastā nūzeimē. Eipašuo bolva tyka padūta Margaritai Stradiņai (Ruguoju nūvoda vydsškola) i Anitai Ločmelei (Baļtinovys vydsškola). Margaritys Stradinis stuosts ir unikals jau ar tū faktu viņ, ka sovūs 90 godūs školuotuoja vēļ voda mozpulcānus. Puordzeivuota ir Sibirs, varys mainis, bet, kai atzyna školuotuoja, tod Sibirī, kod gribējuos ēst, jei dūmuos, kai pa sapynam, staiguoja pa dzimtinis vītom, tys ļuove izdzeivuot i aizdzeit bodu. Dzimtinis sajiutu jei nūdūd i atraisa sovūs školnīkūs.

Anitu Ločmeli, kas plotuokai sabīdrebai zynoma kai Danskovīte, precizi nūraksturuoja bolvys padeviejs režisors Viesturs Kairišs. Jis saceja, ka Anita ir kulta personeiba, bet Baļtinovys teatram “Palādas” ir kulta teatra prestižs, partū ka režisorei i dramaturgei ir izadevs radeit vīnu nu apmeklātuokajom izruodem Latvejā – komedeju “Latgola.lv”. Beja pateikami sajimt ari pīteikumu par školuotuoju, kas beja raksteits nu školānu pošpuorvaļdis i latgaliski.

Bolvu padevieju vydā beja pošvaļdeibu vadeituoji, LR Saeimys puorstuovi, LU i RTA profesori. Pasuokumu vadeja LR Saeimys deputats Jurs Viļums. Kai atzyna kluotasūšī – bolvys padūšonys pasuokums izavērte par dūmu apmaini, sirsneigu i dzeivisprīceigu dialogu, partū ka reakceja nu zālis aplausu, smīklu i plotu smaidu veidā beja napuortruokta, bet sarunys naizpalyka pasuokuma naformalajā daļā.

Sirsneigs paļdis juosoka ari kapelai “Bumburneicys”, grupai “Jumis”, Latgolys pošvaļdeibom, kas atbaļstēja pasuokumu, bet eipaši Viālņu nūvoda dūmei i Kulturys ministrejai, kū pasuokumā puorstuovēja Regionalūs i navalstiskūs projektu vadeituoja Jolanta Borīte.

Pasuokumu organizēja Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis Tehnologeju akademeja i Viļānu nūvoda dūme Latvejis vaļsts simtgades projektā “Latgales kongresam 100”.



Nikodema Rancāna goda bolva 2017 - konkurss izcyluokajim Latgolys regiona pedagogim 

Nu 2. maja da 12. septembram ir izsludynuots Nikodema Rancāna konkurss izcyluokajim Latgolys regiona školuotuojim. Nūslāguma pasuokums itūgod nūtiks Viļānūs 24. septembrī.

Ir aizritiejs kuortejais vuiceibu gods školuos i augstškoluos. Tys nūteikti ir bejs boguots ar dažaidim nūtykumim, jaunim konkursim, projektim i sasnāgumim, partū školys vadeibai, školānu pošpuorvaļdei voi vacuoku komisejai tik viņ juoizavielej, kurs nūtykums ir bejs svareiguokais, nūzeimeiguokais deļ bārnu. Kurs pedagogs, nasaverūt iz īsuoktojom i vēļ gaidamajom reformom, ir paspiejs puorsteigt ar sovu veikumu kai školānus, tai koleģus.

Atguodynojam, ka N. Rancāna konkursa bolvu ir īdybynuojuse Latgalīšu kulturys bīdreiba (LKB), a konkursa reikuošonu atbolsta Kulturys ministreja Latvejis symtgadis programā, realizej Rēzeknis Tehnologeju akademeja (RTA) sadarbeibā ar LKB i Latgolys pošvaļdeibom. Pyrmais konkursa nūslāgums nūtyka Rēzeknis Tehnologeju akademejā, ūtrais – Ludzys Tautys nomā.

Konkursam var pīteikt pedagogus četruos nominacejuos:

  • par latgalīšu volūdys, kulturys viesturis, nūvodvuiceibys populariziešonu i īvīsšonu vuiceibu voi studeju vidē,
  • par inovativu metodikys lītuojumu apvuiceibys procesā,
  • par myusdīneigu un rodūšu pīeju školānu dorba tykuma audzynuošonai un omotu apvuiceibai,
  • par veiksmeigu pedagoga debeju (na vairuok kai pedagogim ar 3 godu darba stažu).

Vaira informacejis konkursa nūlykumā nulykums.doc, tī arī dasacejuma anketa. 

Aizpiļdeitys dasacejumu anketys ir gaideitys da 12. septembram (ilga.suplinska@rta.lv)

Vielejūt školuotuojim radūšu atpyutu vosorā, aicynojam suokt vuiceibu godu ar breineigu nūtykumu Viļānūs, sasateikūt N. Rancāna konkursa nūslāguma pasuokumā Viļānūs. 


Jau ūtrū godu padūtys monsinjora Nikodema Rancāna konkursa bolvys izcyluokajīm Latgolys pedagogim


Gūdynojūt goreidznīka, pedagoga, sabīdryskuo darbinīka Nikodema Rancāna pīmiņu, Školuotuoju dīnys prīkšvokorā 25. septembrī Ludzys Tautys nomā Latgalīšu Kulturys bīdreiba (LKB) sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnoloģiju akademeju (RTA) reikuoja ūtruo N. Rancāna konkursa izcyluokajīm Latgolys pedagogim nūslāguma pasuokumu.

Konkursa pamatideja – gūdynuot lobuokūs Latgolys regiona školuotuojus, padūdūt jīm simbolisku, eipaši itam konkursam izgatavuotu bolvu – sudobra pokovsaktu, kū izkalis meistars Rihards Ciblis nu Rēzeknis nūvoda Maltys pogosta. Bolvys mierkis – ceļt školuotuoja profesejis prestižu, mudinuot jaunū paaudzi ryupeigi puordūmuot ari sovys profesejis izvieli par lobu školuotuoja profesejai. Itūgod konkursam tyka dasaceiti 16 pretendenti nu Rēzeknis, Preiļu, Dagdys, Baļtinovys, Ludzys, Kuorsovys, Rībeņu un Viļānu nūvodim, puorstuoveitys beja 12 vyspuorizgleitojūšuos un profesionaluos īvirzis školys, kai ari divejis augstuokuos izgleiteibys īstuodis. Izcyluokūs pedagogus var dasaceit četruos nominācejuos, pamatojūt jūs profesionalū snāgumu un sasnāgumus pādejuo vuiceibu godu laikā.

Jau ūtrū godu konkurencis nav nominacejā „Par spylgtuokū debeju školā”, kas laikam gon līcynoj par jaunūs pedagogu tryukumu Latgolys školuos. Itūgod bolva itamā  nominacejā natyka daškierta, sovukuort prīcej fakts, ka leluokais dasacejumu skaits beja nominacejā „Par inovacejom izgleiteibys procesā”. Žūreja, kurys sastuovā ir gon LKB, gon RTA un Latgolys pašvaļdeibu puorstuovji, nūlēme daškiert itamā nominacejā pat četrys bolvys: Dagdys vydškolys biologejis školuotuojai, mozpulku vadeituojai Annai Krilovai, Viļānu vydškolys latvīšu volūdys un literaturys školuotuojai Ilgai Kroičai, Ezernīku vydškolys muojtureibys un socialūs zineibu školuotuojai Diānai Kiseļovai un Rībeņu vydškolys latvīšu volūdys un literaturys školuotuojai Diānai Bravackai.

Nominacejā „Par inovacejom izgleiteibys procesā” Nikodema Rancana goda bolva 2016 Dagdys vydškolys biologejis školuotuojai, mozpulku vadeituojai Annai Krilovai


Nominacejā „Par inovacejom izgleiteibys procesā” Nikodema Rancana goda bolva 2016 Viļānu vydškolys latvīšu volūdys un literaturys školuotuojai Ilgai Kroičai


Nominacejā „Par par myusdīneigu i rodūšu pīeju školānu dorbaudzynuošonai i omotu apvuiceibai” par N. Rancāna bolvys īgiviejim nūsaukti  interešu izgleiteibys školuotuoji: Malnovys koledžys deju kolektīvu vadeituoja Agnese Medne un Ludzys Muzikys pamatškolys školuotuojs Arnis Krancāns.

Nominacejā „Par par myusdīneigu i rodūšu pīeju školānu dorbaudzynuošonai i omotu apvuiceibai” Nikodema Rancāna bolvya 2016 Malnovys koledžys deju kolektīvu vadeituojai Agnesei Mednei


Sovukuort nominacejā „Par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i  nūvodu vuiceibys īvīšonā un īdzeivynuošonā školys/augstuokuos izgleiteibys īstuodis vuiceibu/ studeju vidē” bolvu sajēme Baļtinovys vydškolys nūvodvuiceibys un viesturis školuotuoja Inta Ludborža un Nautrānu vydškolys muzikys školuotuoja Anna Garanča.

Jau ūtrū godu eipašys bolvys izcyluokajīm nominantim snādz ari laikroksts „Izglītība un Kultūra”.

Latgalīšu literaturys, volūdys un kulturviesturis asociaceja uorpus konkursa specbolvai „Par Latgolys kulturmontuojuma saglobuošonu un īdzeivynuošonu originalūs projektūs, kai ari školu un augstškolu dorbā, nūvodvuiceibys idejis aizsuokšonā un realizeišonā” itūgod izvirzeja Rēzeknis Tehnologeju akademejis profesori un LKB vaļdis prīšksādātuojis vītneicu Ilgu Šuplinsku. Itū eipašū bolvu Ilgai Šuplinskai padeve LU profesore Lidija Leikuma, kura Ilgu raksturuoja kai latgaliskūs iniciativu Perpetuum mobile, jo juos realizeitūs projektu skaits jau tān īsasnādz trejūs myužūs…Juopībylst, ka Ilga ir ari ituo konkursa iniciatore.

Svoreigi, ka pasuokumā bolvu padevieji beja nūvodu pošvaļdeibu vadeituoji, īvāruojami Latgolys nūvoda cylvāki, Kulturys ministrejis puorstuovji, itaidā veidā aplīcynojūt sovu cīneibu pedagoga dorbam. Vysi konkursa pretendenti sajēme na tikai RTA izdūtuos gruomotys, bet ari Ontona Rupaiņa trilogeju „Māra mostas”, kū izdavuse Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba rakstnīka jubilejis godā. Veseleibu školuotuojim  paleidzēs uzturēt mads nu Bišu muižys Kaunatys pogostā. Latgaliskuo humora dzirksti paleidzeja uztureit breineigī un koloritī pasuokuma vadeituoji – Nautrānu vydškolys direktore Anita Ludborža (jei ir ari paguojušuo goda N. Rancāna bolvys laureāte) un juos audziekņa Valtera Duplinska — babenis i  unuka saspielis. Laureatus ar kruošnim zīdim sveice kolegi, pošvaļdeibu puorstuovji, draugi, tivinīki, tai aplīcynojūt ituo nūtykuma svoreigumu,  jo taida bolva deļ Latgolys pedagogu ir vīneiguo.

Pasuokumu kuplynuoja Ludzys Tautys noma pašdarbeibys kolektivi, jauktais kūrs „Austrumstīga” (dirigentis Lolita Greitāne un Evita Podoleca), kai ari dzīdūšuo Tihovsku saime.

Nikodema Rancāna bolvys padūšonu finansiali atbaļsteja  Kulturys ministreja, Ludzys, Preiļu, Aglyunys, Viļānu, Kuorsovys un Rēzeknis nūvods.


Foto: Māris Justs



























Nikodema Rancāna goda bolva 2016


Ūtrais Nikodema Rancāna bolvys konkurss Latgolys izcyluokajim pedagogim

2015. goda 13. septembrī Rēzeknis Augstškola (tān – Rēzeknis Tehnologeju akademeja) sadarbeibā ar Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibu (tān – Latgalīšu kulturys bīdreibu), Kulturys ministreju, Izgleiteibys i zynuotnis ministreju, Dagdys, Rēzeknis, Ludzys i Aglyunys pošvaļdeibom organizēja pyrmuo N. Rancāna konkursa nūslāguma pasuokumu. Tymā pīsadaleja 28 nominanti i 9 īgiva N. Rancāna bolvu.

Itūgod N. Rancāna konkurss izcyluokajim Latgolys regiona pedagogim nūtiks jau ūtrū reizi.

Konkursam taipoš kai paguojušajā godā var dasateikt četruos nominacejuos:

  • par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i nūvoda vuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školys/augstuokuos izgleiteibys īstuodis vuiceibu/ studeju vidē;
  • par inovacejom izgleiteibys procesā;
  • par myusdīneigu i rodūšu pīeju školānu dorba tykuma audzynuošonai i omotu apvuiceibai;
  • par veiksmeiguokū jaunuo pedagoga debeju (pedagogi, kuru dorba stažs napuorsnādz treis godus).
Svareigi, kab dasacejuma anketa paruodeitu, ka pedagoga darbeiba ir bejuse aktiva taišni īprīškejūs 2–3 godūs.

Bolvu – sudobra pokovsaktu – daškir reizi godā, septembrī, sagaidūt katuoļu goreidznīka i pedagoga, Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīka, monsiņjora Nikodema Rancāna dzimšonys dīnu.

Školuotuoju var vierzēt školys voi školānu (studentu) vadeiba, bīdreiba ci vacuoku padūmis puorstuovi.

Školuotuojus konkursam var dasaceit nu 4. apreļa da 5. septembra.

Konkursa nūlykums i dasacejuma anketa

Nanūkavej i pastuosti par sovu lobuokū školuotuoju ari cytim!

                                                                                                                                             Ilga Šuplinska, konkursa koordinatore



Monsinjora N.Rancāna goda bolva

2015.goda 13. septembrī paguoja 145 godi, kai Rēzeknis apriņča Bieržgaļa pogostā (tān – Kuorsovys nūvoda Mežavydu pogosts) dzims izcylais katuoļu goreidznīks un pedagogs, Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīks, monsinjors Nikodems Rancāns (1870–1933). Lai gūdynuotu juo īspaideigū davumu Latgolys kulturā un izgleiteibā, Latgalīšu kulturys bīdreiba īdybynuojuse Nikodema Rancāna bolvu Latgolys izcyluokajim pedagogim. Bolva teik daškierta reizi godā, septembrī, vyspuorejuos un pamatizgleiteibys izgleiteibys īstuožu školuotuojim, kai ari augstuokūs un videjūs profesionalūs vuiceibu īstuožu vuiceibspākim par īvāruojamu īguļdejumu vuiceibu dorbā, latvyskuos un latgaliskuos kulturys un tradiceju īaudzynuošonā jaunajā paaudzē.

Bolva – sudobra pakavsokta (autors Rihards Ciblis) ir laimis zeime, kas īzeimej simbolisku i praktisku vierteibu. Nūdūdūt tū paaudzēs, mes globojam sovu materialū i goreigū kulturys slāni

Konkursu  Latgalīšu kulturys bīdreiba reikoj sadarbeibā ar Latgolys nūvodu pošvaļdeibom i Rēzeknis Tehnoloģeju akademiju.


Bolvys padūšona 2015.godā

Par nūzeimeigu veikumu pedagogiskajā darbeibā Latgolys reģionā svineiguo Nikodema Rancāna bolvys padūšonys ceremoneja nūtyka 2015.goda 13.septembrī .

Bolvai dasaceiti beja 28 pedagogi nu vysys Latgolys, kuru veikumu izvērtēja žureja, kurys sastuovā beja Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis, Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibys, Rēzeknis Augstškolys i Latgolys nūvodu pošvaļdeibu puorstuovi.

Nominacejā “Par veiksmeiguokū jaunuo pedagoga debeju” bolva tyka daškierta Nautrānu vydsškolys Bieržgaļa pamatškolys školuotuojai Guntrai Kuzminai.

Nominacejā “Par myusdīneigu un rodūšu pīeju školānu dorba tykuma audzynuošonai un omotu apvuiceibai” bolvu sajēme Daugovpiļs Byuvnīceibys tehnikuma školuotuojs Aleksandrs Boginskis, nu specbolva tyka daškierta Baļtinovys vydsškolys i Baļtinovys Muzykys i muokslys školys školuotuojai Ivetai Gabrānei.

Nominacejā “Par inovacejom izgleiteibys procesā” bolva tyka daškiera Daugovpiļs Vaļsts gimnazejis školuotuojai Olgai Grišānei, nu specbolva Viļānu vydsškolys školuotuojai Felicejai Leščinskai.

Nominacejā “Par īguļdejumu un sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis un nūvoda vuiceibys īvīsšonā un īdzeivynuošonā školys vuiceibu vidē” bolvu sajēme Nautrānu vydsškolys školuotuoja Veronika Dundure i Baļtinovys vydsškolys školuotuojs Imants Slišāns, nu specbolva tyka daškierta Nautrānu vydsškolys školuotuojai Anitai Žogotai.

Eipaša bolva (uorpus konkursa) tyka padūta Lidejai Leikumai par nūpalnim latgalīšu literaruos volūdys atteisteibā, latgalistikys populariziešonā.

Taiseits ar Mozello - loboj sātyslopu generatoru.

 .