Nikodema Rancāna konkurss izcyluokajim Latgolys regiona pedagogim 2020/2021
Visi nominanti itūgod:
Valentīna Beitāne |
Viļānu vidusskola, Viļāni |
Irina Gončarova |
Krāslavas novads, Krāslavas Varavīksnes vidusskola |
Valērijs Jurkāns |
Preiļu novada Riebiņu vidusskola |
Aldis Kise |
Kārsavas Mūzikas un mākslas skola |
Māris Ločmelis |
Daugavpils Būvniecības tehnikums |
Iveta Ladusāne |
J.Soikāna Ludzas mākslas skola / Ludzas novads |
Dainis Poikāns |
Ludzas novads, Malnavas koledža |
Valentīna Purpiša |
Krāslavas Varavīksnes vidusskola |
Sandra Rutkovska |
Daugavpils Valsts ģimnāzija |
Andrejs Slavickis |
Rēzeknes novada Dekšāru pamatskola |
Jevģēnija Sergejenko |
Krāslavas novads, Krāslavas Varavīksnes vidusskola |
Iveta Seimanova |
Rīga, PII ”Annele”. Biedrība “Mans tautastērps”, “Latgales etnogrāfiskā vēstniecība” |
Dmitrijs Silovs |
Krāslavas novads, Krāslavas Varavīksnes vidusskola |
Ilona Stramkale |
Rēzeknes sākumskola, Rēzekne |
Sandra Trošina |
Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola |
Valentīna Turlaja |
Rēzeknis nūvoda Nautrānu vydsškola |
Viktorija Urbanoviča |
Krāslavas Bērnu un jauniešu centrs |
Rita Vaišļa |
Dagdas vidusskola, Krāslavas novads |
Par speiti vysaidim īrūbežuojumim itūgod nūteik Nikodema Rancāna vuordā
nūsauktais konkurss Latgolys pedagogim. Itymā godā eipaši teik
aicynuoti dasasaceit školuotuoji, kas ryupejās
par latgaliskūs vierteibu saglobuošonu i styprynuošonu.
Vysi nominanti pamatā tiks vārtāti trejuos grupuos: pyrmsškolys izgleiteibys īstuožu, školu i augstškolu pedagogi. Kai ari teik aicynuoti dasasaceit školu direktori.
Konkursa mierkis – ir styprynuot pedagoga profesejis prestižu i atpazeistameibu sabīdreibā, gūdynojūt izcylu veikumu pedagogiskajā darbeibā i veicynojūt latgaliskuos kulturys tradiceju īaudzynuošonu jaunajā paaudzē.
Apsveicama ir jaunu metožu i pīeju, strategeju, metodiskūs dorbu izstruode. Vysuos nominacejuos pretendentim tiks daškierti papyldu punkti pi izviertiešonys, ka vuiceibu process teik organizāts ari latgalīšu volūdā. Vysuos nominacejuos pretendentim apsveicama ari modernūs tehnologeju praktiska lītuošona vuiceibu dorbā.
Nikodema Rancāna konkursa bolvu ir īdybynuojuse Latgalīšu kulturys bīdreiba (LKB) i konkursa reikuošonu realizej kūpā ar sadarbeibys partnerim. Ar konkursa aktualitatem var īsapazeit ari latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.
Nūslāgumā juoatguodynoj, ka izcylais katuoļu goreidznīks i pedagogs Nikodems Rancāns (1870–1933) ir Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīks ar īspaideigu davumu Latgolys kulturā i izgleiteibā. Bolvys padūšonys svineiguo ceremoneja kotru godu teik reikuota kaidā nu Latgolys pašvaļdeibom. Īprīškejūs godūs bolvys padūšonys ceremoneja ir nūtykuse Rēzeknē, Ludzā, Viļānūs, Preiļūs. Itūgod nūslāguma pasuokums tiks reikuots 26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā.
Pasuokums kluotīnē deļ tim, kam ir dereigs Covid-19 sertifikats par pylnu vakcinaceji voi izslymuošonu. Vysam varēs sekuot ari attuolynuotai caur RTA kontim Facebook i Youtube vītnēs.
Seikuoka informaceja pa tuoļruni 26393531
ci rokstūt iz e-postu latgalisubidreiba@gmail.com
_________________________________________________________________________________________________________
Školuotuoju gūdynuošonys pasuokums Viļānūs
Trešū reizi nūtyka Nikodema Rancāna
konkurss izcyluokajim Latgolys regiona pedagogim. Konkursam tyka īsyuteiti 30
spylgtu pedagogu aproksti. Pyrmais konkursa nūslāguma pasuokums tyka reikuots
Rēzeknis Tehnologeju akademejā, ūtrais – Ludzā, trešais – Viļānūs. Ir cereiba,
ka ari nuokušajim konkursim atsarass pošvaļdeibys, kas atbaļsteis konkursa ideju
i uzjims nūslāguma pasuokumu sovā “sātā”. Nuokušajā godā konkursa organizatori
cereigi raugās Preiļu pošvaļdeibys vierzīnī.
2017. goda N. Rancāna bolvys īgivieji
(nu keiruos): Nellija Guda (Viļānu v-šk.), Aiga Jansone (Bolvu profesionaluo i
vyspuorizgleitojušuo v-šk.), Aelita Andrejeva (Rēzeknis 5. v-šk.), Anita
Ločmele (Baļtinovys v-šk.), Līga Uzulnīce (Kaunatys v-šk.), Aija Babre (Dagdys
v-šk.). Ūtrā ryndā (nu keiruos): Rihards Ciblis (Maltys v-šk.), Ēvalds Kārklis
(Rudzātu v-šk.).
Viļānu
konkursa nūslāgums paliks pruotā ar vairuokom lītom. Tys beja pyrmais konkurss,
kurā beja pīteikti pretendenti nu Bolvu, Daugovpiļs, Kruoslovys i Rujuogu
pošvaļdeibu školom. Konkurss, kurā nu 30 pretendentim 10 sajēme N. Rancāna
bolvu – sudobra pokovsaktu, tok izavēlēt nominantus beja cīši gryuši, partū ka
školuotuoju darbeibys raksturuojumi pateišom puorsteidze ar sovu daudzveideibu
i sasnīgumim vaļsts i storptautyskā leimenī.
Konkursā
tyka padūtys divys eipašuos bolvys, kas zeimoj – pretendenti, kas tyka
pīteikti, ar sovu darbeibu nav ītylpynojami nūteiktuos kategorejuos, bet jūs
pošaizlīdzeiba i školuotuoja misejis apziņa ļaun jūs saukt par Školuotuojim –
ar lelū burtu, tīšā i puornastā nūzeimē. Eipašuo bolva tyka padūta Margaritai
Stradiņai (Ruguoju nūvoda vydsškola) i Anitai Ločmelei (Baļtinovys vydsškola).
Margaritys Stradinis stuosts ir unikals jau ar tū faktu viņ, ka sovūs 90 godūs
školuotuoja vēļ voda mozpulcānus. Puordzeivuota ir Sibirs, varys mainis, bet,
kai atzyna školuotuoja, tod Sibirī, kod gribējuos ēst, jei dūmuos, kai pa
sapynam, staiguoja pa dzimtinis vītom, tys ļuove izdzeivuot i aizdzeit bodu.
Dzimtinis sajiutu jei nūdūd i atraisa sovūs školnīkūs.
Anitu
Ločmeli, kas plotuokai sabīdrebai zynoma kai Danskovīte, precizi nūraksturuoja
bolvys padeviejs režisors Viesturs Kairišs. Jis saceja, ka Anita ir kulta
personeiba, bet Baļtinovys teatram “Palādas” ir kulta teatra prestižs, partū ka
režisorei i dramaturgei ir izadevs radeit vīnu nu apmeklātuokajom izruodem
Latvejā – komedeju “Latgola.lv”. Beja pateikami sajimt ari pīteikumu par
školuotuoju, kas beja raksteits nu školānu pošpuorvaļdis i latgaliski.
Bolvu
padevieju vydā beja pošvaļdeibu vadeituoji, LR Saeimys puorstuovi, LU i RTA
profesori. Pasuokumu vadeja LR Saeimys deputats Jurs Viļums. Kai atzyna
kluotasūšī – bolvys padūšonys pasuokums izavērte par dūmu apmaini, sirsneigu i
dzeivisprīceigu dialogu, partū ka reakceja nu zālis aplausu, smīklu i plotu
smaidu veidā beja napuortruokta, bet sarunys naizpalyka pasuokuma naformalajā daļā.
Sirsneigs
paļdis juosoka ari kapelai “Bumburneicys”, grupai “Jumis”, Latgolys
pošvaļdeibom, kas atbaļstēja pasuokumu, bet eipaši Viālņu nūvoda dūmei i
Kulturys ministrejai, kū pasuokumā puorstuovēja Regionalūs i navalstiskūs
projektu vadeituoja Jolanta Borīte.
Pasuokumu organizēja
Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis Tehnologeju akademeja i Viļānu nūvoda
dūme Latvejis vaļsts simtgades projektā “Latgales kongresam 100”.
Jau ūtrū godu padūtys monsinjora Nikodema Rancāna konkursa bolvys izcyluokajīm Latgolys pedagogim
Gūdynojūt goreidznīka, pedagoga, sabīdryskuo darbinīka Nikodema Rancāna pīmiņu, Školuotuoju dīnys prīkšvokorā 25. septembrī Ludzys Tautys nomā Latgalīšu Kulturys bīdreiba (LKB) sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnoloģiju akademeju (RTA) reikuoja ūtruo N. Rancāna konkursa izcyluokajīm Latgolys pedagogim nūslāguma pasuokumu.
Konkursa pamatideja –
gūdynuot lobuokūs Latgolys regiona školuotuojus, padūdūt jīm simbolisku, eipaši
itam konkursam izgatavuotu bolvu – sudobra pokovsaktu, kū izkalis meistars Rihards
Ciblis nu Rēzeknis nūvoda Maltys pogosta. Bolvys mierkis – ceļt školuotuoja
profesejis prestižu, mudinuot jaunū paaudzi ryupeigi puordūmuot ari sovys
profesejis izvieli par lobu školuotuoja profesejai. Itūgod konkursam tyka dasaceiti
16 pretendenti nu Rēzeknis, Preiļu, Dagdys, Baļtinovys, Ludzys, Kuorsovys, Rībeņu
un Viļānu nūvodim, puorstuoveitys beja 12 vyspuorizgleitojūšuos un profesionaluos
īvirzis školys, kai ari divejis augstuokuos izgleiteibys īstuodis. Izcyluokūs
pedagogus var dasaceit četruos nominācejuos, pamatojūt jūs profesionalū snāgumu
un sasnāgumus pādejuo vuiceibu godu laikā.
Jau ūtrū godu konkurencis nav nominacejā „Par spylgtuokū debeju školā”, kas laikam gon līcynoj par jaunūs pedagogu tryukumu Latgolys školuos. Itūgod bolva itamā nominacejā natyka daškierta, sovukuort prīcej fakts, ka leluokais dasacejumu skaits beja nominacejā „Par inovacejom izgleiteibys procesā”. Žūreja, kurys sastuovā ir gon LKB, gon RTA un Latgolys pašvaļdeibu puorstuovji, nūlēme daškiert itamā nominacejā pat četrys bolvys: Dagdys vydškolys biologejis školuotuojai, mozpulku vadeituojai Annai Krilovai, Viļānu vydškolys latvīšu volūdys un literaturys školuotuojai Ilgai Kroičai, Ezernīku vydškolys muojtureibys un socialūs zineibu školuotuojai Diānai Kiseļovai un Rībeņu vydškolys latvīšu volūdys un literaturys školuotuojai Diānai Bravackai.
Nominacejā
„Par inovacejom izgleiteibys procesā” Nikodema Rancana goda
bolva 2016 Dagdys vydškolys biologejis školuotuojai, mozpulku
vadeituojai Annai Krilovai
Nominacejā
„Par inovacejom izgleiteibys procesā” Nikodema Rancana goda
bolva 2016 Viļānu vydškolys latvīšu volūdys un literaturys
školuotuojai Ilgai Kroičai
Nominacejā „Par par myusdīneigu i rodūšu pīeju školānu dorbaudzynuošonai
i omotu apvuiceibai” par N. Rancāna bolvys īgiviejim nūsaukti interešu izgleiteibys školuotuoji: Malnovys
koledžys deju kolektīvu vadeituoja Agnese Medne un Ludzys Muzikys pamatškolys
školuotuojs Arnis Krancāns.
Nominacejā
„Par par myusdīneigu i rodūšu pīeju školānu
dorbaudzynuošonai i omotu apvuiceibai” Nikodema Rancāna bolvya 2016 Malnovys
koledžys deju kolektīvu vadeituojai Agnesei Mednei
Sovukuort
nominacejā „Par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu
volūdys, kulturviesturis i nūvodu
vuiceibys īvīšonā un īdzeivynuošonā školys/augstuokuos izgleiteibys īstuodis
vuiceibu/ studeju vidē” bolvu sajēme Baļtinovys vydškolys nūvodvuiceibys
un viesturis školuotuoja Inta Ludborža un Nautrānu vydškolys muzikys školuotuoja
Anna Garanča.
Jau ūtrū godu eipašys
bolvys izcyluokajīm nominantim snādz ari laikroksts „Izglītība un Kultūra”.
Latgalīšu literaturys, volūdys un kulturviesturis asociaceja uorpus
konkursa specbolvai „Par Latgolys kulturmontuojuma saglobuošonu un īdzeivynuošonu
originalūs projektūs, kai ari školu un augstškolu dorbā, nūvodvuiceibys idejis aizsuokšonā
un realizeišonā” itūgod izvirzeja Rēzeknis Tehnologeju akademejis profesori un
LKB vaļdis prīšksādātuojis vītneicu Ilgu Šuplinsku. Itū eipašū bolvu Ilgai
Šuplinskai padeve LU profesore Lidija Leikuma, kura Ilgu raksturuoja kai
latgaliskūs iniciativu Perpetuum mobile, jo juos realizeitūs projektu skaits
jau tān īsasnādz trejūs myužūs…Juopībylst, ka Ilga ir ari ituo konkursa
iniciatore.
Svoreigi, ka pasuokumā
bolvu padevieji beja nūvodu pošvaļdeibu vadeituoji, īvāruojami Latgolys nūvoda
cylvāki, Kulturys ministrejis puorstuovji, itaidā veidā aplīcynojūt sovu cīneibu
pedagoga dorbam. Vysi konkursa pretendenti sajēme na tikai RTA izdūtuos gruomotys,
bet ari Ontona Rupaiņa trilogeju „Māra mostas”, kū izdavuse Latgolys Kulturys
centra izdevnīceiba rakstnīka jubilejis godā. Veseleibu školuotuojim paleidzēs uzturēt mads nu Bišu muižys Kaunatys
pogostā. Latgaliskuo humora dzirksti paleidzeja uztureit breineigī un koloritī pasuokuma
vadeituoji – Nautrānu vydškolys direktore Anita Ludborža (jei ir ari paguojušuo
goda N. Rancāna bolvys laureāte) un juos audziekņa Valtera Duplinska — babenis i
unuka saspielis. Laureatus ar kruošnim zīdim
sveice kolegi, pošvaļdeibu puorstuovji, draugi, tivinīki, tai aplīcynojūt ituo
nūtykuma svoreigumu, jo taida bolva deļ Latgolys
pedagogu ir vīneiguo.
Pasuokumu kuplynuoja
Ludzys Tautys noma pašdarbeibys kolektivi, jauktais kūrs „Austrumstīga” (dirigentis
Lolita Greitāne un Evita Podoleca), kai ari dzīdūšuo Tihovsku saime.
Nikodema Rancāna bolvys padūšonu finansiali atbaļsteja Kulturys ministreja, Ludzys, Preiļu, Aglyunys, Viļānu, Kuorsovys un Rēzeknis nūvods.
Foto: Māris Justs
Nikodema Rancāna goda bolva 2016
Ūtrais Nikodema Rancāna bolvys konkurss Latgolys izcyluokajim pedagogim
2015. goda 13. septembrī Rēzeknis Augstškola (tān – Rēzeknis Tehnologeju akademeja) sadarbeibā ar Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibu (tān – Latgalīšu kulturys bīdreibu), Kulturys ministreju, Izgleiteibys i zynuotnis ministreju, Dagdys, Rēzeknis, Ludzys i Aglyunys pošvaļdeibom organizēja pyrmuo N. Rancāna konkursa nūslāguma pasuokumu. Tymā pīsadaleja 28 nominanti i 9 īgiva N. Rancāna bolvu.
Itūgod N. Rancāna konkurss izcyluokajim Latgolys regiona pedagogim nūtiks jau ūtrū reizi.
Konkursam taipoš kai paguojušajā godā var dasateikt četruos nominacejuos:
- par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i nūvoda vuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školys/augstuokuos izgleiteibys īstuodis vuiceibu/ studeju vidē;
- par inovacejom izgleiteibys procesā;
- par myusdīneigu i rodūšu pīeju školānu dorba tykuma audzynuošonai i omotu apvuiceibai;
- par veiksmeiguokū jaunuo pedagoga debeju (pedagogi, kuru dorba stažs napuorsnādz treis godus).
Bolvu – sudobra pokovsaktu – daškir reizi godā, septembrī, sagaidūt katuoļu goreidznīka i pedagoga, Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīka, monsiņjora Nikodema Rancāna dzimšonys dīnu.
Školuotuoju var vierzēt školys voi školānu (studentu) vadeiba, bīdreiba ci vacuoku padūmis puorstuovi.
Školuotuojus konkursam var dasaceit nu 4. apreļa da 5. septembra.
Nanūkavej i pastuosti par sovu lobuokū školuotuoju ari cytim!
Ilga Šuplinska, konkursa koordinatore
Monsinjora N.Rancāna goda bolva
2015.goda 13. septembrī paguoja 145 godi, kai Rēzeknis apriņča Bieržgaļa pogostā (tān – Kuorsovys nūvoda Mežavydu pogosts) dzims izcylais katuoļu goreidznīks un pedagogs, Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīks, monsinjors Nikodems Rancāns (1870–1933). Lai gūdynuotu juo īspaideigū davumu Latgolys kulturā un izgleiteibā, Latgalīšu kulturys bīdreiba īdybynuojuse Nikodema Rancāna bolvu Latgolys izcyluokajim pedagogim. Bolva teik daškierta reizi godā, septembrī, vyspuorejuos un pamatizgleiteibys izgleiteibys īstuožu školuotuojim, kai ari augstuokūs un videjūs profesionalūs vuiceibu īstuožu vuiceibspākim par īvāruojamu īguļdejumu vuiceibu dorbā, latvyskuos un latgaliskuos kulturys un tradiceju īaudzynuošonā jaunajā paaudzē.
Bolva – sudobra pakavsokta (autors Rihards Ciblis) ir laimis zeime, kas īzeimej simbolisku i praktisku vierteibu. Nūdūdūt tū paaudzēs, mes globojam sovu materialū i goreigū kulturys slāni
Konkursu Latgalīšu kulturys bīdreiba reikoj sadarbeibā ar Latgolys nūvodu pošvaļdeibom i Rēzeknis Tehnoloģeju akademiju.
Bolvys padūšona 2015.godā
Par nūzeimeigu veikumu pedagogiskajā darbeibā Latgolys reģionā svineiguo Nikodema Rancāna bolvys padūšonys ceremoneja nūtyka 2015.goda 13.septembrī .
Bolvai dasaceiti beja 28 pedagogi nu vysys Latgolys, kuru veikumu izvērtēja žureja, kurys sastuovā beja Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis, Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibys, Rēzeknis Augstškolys i Latgolys nūvodu pošvaļdeibu puorstuovi.
Nominacejā “Par veiksmeiguokū jaunuo pedagoga debeju” bolva tyka daškierta Nautrānu vydsškolys Bieržgaļa pamatškolys školuotuojai Guntrai Kuzminai.
Nominacejā “Par myusdīneigu un rodūšu pīeju školānu dorba tykuma audzynuošonai un omotu apvuiceibai” bolvu sajēme Daugovpiļs Byuvnīceibys tehnikuma školuotuojs Aleksandrs Boginskis, nu specbolva tyka daškierta Baļtinovys vydsškolys i Baļtinovys Muzykys i muokslys školys školuotuojai Ivetai Gabrānei.
Nominacejā “Par inovacejom izgleiteibys procesā” bolva tyka daškiera Daugovpiļs Vaļsts gimnazejis školuotuojai Olgai Grišānei, nu specbolva Viļānu vydsškolys školuotuojai Felicejai Leščinskai.
Nominacejā “Par īguļdejumu un sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis un nūvoda vuiceibys īvīsšonā un īdzeivynuošonā školys vuiceibu vidē” bolvu sajēme Nautrānu vydsškolys školuotuoja Veronika Dundure i Baļtinovys vydsškolys školuotuojs Imants Slišāns, nu specbolva tyka daškierta Nautrānu vydsškolys školuotuojai Anitai Žogotai.
Eipaša bolva (uorpus konkursa) tyka padūta Lidejai Leikumai par nūpalnim latgalīšu literaruos volūdys atteisteibā, latgalistikys populariziešonā.