Par myusim

LATGALĪŠU KULTURYS BĪDREIBYS mierķi:

iz interešu pamata apvīnuot vysus tūs, kuri gryb apgiut Latgolys kulturys montuojumu i atteisteit tuos kulturys tradicejis, styprynuot latgalīšu volūdys funkcionalitati;

sekmiet latgalīšu kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonu, tradiceju apzynuošonu i atteisteišonu, latvīšu kulturys procesā integrātys latgalīšu autonomas kulturvidis veiduošonu;

veicynuot latgalīšu runys i rokstu volūdys izkūpšonu i atteisteibu;

veicynuot gon Republikā, gon uorpus tuos rūbežom dzeivojušū latgalīšu sakarus, sazaprašanu i tyvynuošonūs.


LATGALĪŠU KULTURYS BĪDREIBYS darbeiba:

dažaidu kulturizgleitojūšu pasuocīņu reikuošona;

latgalīšu volūdys i kulturviesturiskuo montuojuma apgiušona i apvuiceiba;

periodiskū i cytu īspīddorbu izdūšonys organiziešona;

Latgolys reģiona dobys, viesturis i kulturys pīminekļu saglobuošonys i atjaunuošonys veicynuošona;

muokslinīciskuos i saimnīciskuos pašdarbeibys kolektivu veicynuošona;

sadarbeiba ar Bazneicu, dasadaleišona labdareibys pasuocīņūs.

BĪDREIBYS STATŪTI


LATGALĪŠU KULTURYS BĪDREIBYS vaļdis prīšksādātuojs Juris Viļums

vaļdis prīšksādātuoja vītneica Līvija Plavinska

vaļdis lūcekle Ilga Šuplinska

vaļdis lūceklis Jāzeps Buļs

vaļdis lūcekle Ērika Teirumnieka


Īskots bīdreibys viesturē:

Latgalīšu kulturys bīdreiba ir vīna nu aktivuokūs latgalīšu bīdreibu – Latgolys vieturis i kulturys viesturis montuojuma apzynuotuoja i saglobuotuoja, Pasauļa latgalīšu saītu organizātuoja, kulturizgleitojūšuo dorba dareituoja.

Latgalīšu kulturys bīdreiba (ogruokīs nūsaukums - Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba) dybynuota 1989. godā. Bīdreibā aktivi dorbojās 40-50 bīdru. 2005. godā bīdreiba dabuojuse sabīdryskuo lobuma organizacejis statusu.

Bīdreibys darbeibys dasnāgumu pamatā ir tuos vadeituoju nasavteigais dorbs (bīdreibu vadiejuši aktivi kulturys i sabīdriskī darbinīki Pīters Keišs, Anna Rancāne), augšai pacaltī bīdreibys mierki (pīminekļu pastateišona i tml.), vysaidu pasuocīņu organiziešona, darbeibys vītys simboliskums: Rēzekne – Latgolys sirds.

Bīdreiba ir davuse byutisku īguļdejumu Latgolys vieturis i kulturys viesturis montuojuma apzynuošonā: gruomotu izdūšona, krucifiksu atjaunuošona Latgolā, ekspedicejis organiziešona F.Kempa miersteigūs atlīku puorvesšonai nu Sibira iz dzimtini, pasasokūt bīdreibys iniciativai i atbolstam, Rēzeknē ir pastateiti nūzeimeigi i muokslinīciski augstvierteigi pīminekli: atjaunuotuo Latgolys atbreivuošonys i vīnūteibys ar puorejū Latveju pīmineklis “Vienoti Latvijai” (Latgolys Muora, 1992), pīmineklis N.Rancānam (2002), F.Trasunam (2009), O.Kūkuojam (2012), pīminis pluoksnis latgalīšu sabīdryskajim darbinīkim i politikim V.Rubuļam (1995), F.Kempam, akademikam A.Nikonovam (2012).